trešdiena, 2017. gada 25. janvāris

Cēzara šifra kaukulātori

Latviešu - Saite (Jauna versija: 04.03.2017)

Krievu
Cēzara
Viženera
Atbaha šifrs
grāmatu šifrs
bekona šifrs
Angļu
šifrs Cēzara     Affina šifrs    Atbaha šifrskolonnveida Pārņemšana  Morzes kods  ROT13
Vācu
šifrs Cēzara  Enigmas šifrs
Latviešu
---
---
---
Japāņu
šifrs Cēzara Viženera         Purple šifrs
Lietuva
Viženera      zvēliens
http://ik.su.lt/~zaltys/vigenere/vigenere.php
---
Igaunija
Cēzara šifrs     Viženera
http://kodu.ut.ee/~kristo/prog2000/prax7/
http://www.androidappsgame.com/caesar-cipher/et

trešdiena, 2014. gada 28. maijs

DIgitālie attēlu raksturlielumi

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103070.htm
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=2fd387a5-f399-4241-897e-50b12e441a88&parentType=VirtualSchool&parentId=2598
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kr%C4%81sas_dzi%C4%BCums
DIgitālie attēlu raksturlielumi

Krāsu dziļumu Krāsu dziļumu (color depth) raksturo pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsas vienlaikus var attēlot. Jo lielāks krāsu dziļums, jo plašāks krāsu diapazons un precīzāka krāsu atbilstība oriģinālam. Krāsu dziļums parasti mainās no 8 bitiem (256 krāsas) līdz 48 bitiem (Vienādojuma attēlskrāsu).
Krāsu palete

Apraksts Attēls
Krāsu palete jeb krāsu karte (colorpalette, color map) ir tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un ko var attēlot monitora ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums. Krāsu paletes izmantošana paātrina nepieciešamo krāsu izvēli un atvieglo krāsu attēlu veidošanu.

Digitālā attēla raksturlielumi

Dažas populāras krāsu paletes:

  • - RGB - aptuveni 16 miljoni krāsu;
  • - CMYK- krāsu palete, kuru izmanto poligrāfijā;
  • - melnbalta krāsa (black and white);
  • - indeksētās krāsas (indexed colors)

Grafisko izšķirtspēju nosaka attēla veidošanas procesā:

  1. - attēla redaktorā, veidojot jaunu attēlu;
  2. - fotografēšanas laikā. Fotokamerām parasti norāda pikseļu skaitu visā attēlā, piemēram, 10 miljoni jeb 10 megapikseļi;
  3. - iestatot attēla skenēšanas parametrus.
Apraksts Attēls
pelēkās skalas palete (greyscale) - tiek saglabāta visa krāsaina attēla krasu atšķirību intensitāte, tikai viss tiek attēlots ar pelēkās krāsas palīdzību.

Datora Atmiņa

Atmiņa.

Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: Random Access Memory - RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.




 http://youtu.be/JeWaButYQzs     šajā sitē varat apskatīt video, janu gadījumā ievietoais neiet.    








http://segewoldiana.sigulda.lv/sig/atminas_tipi.htm
http://segewoldiana.sigulda.lv/sig/atminas_ierices.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10303.htm


Šajās saitēs varat apskātit informāciju par atmiņu.

 PALDIES PAR UZMAĪBU, KO VELTĪJĀT!!



otrdiena, 2014. gada 27. maijs

Ievadjautājumi

Ievadjautājumi

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10102.htm

http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6861

Informācijas tehnoloģijas

Informācijas tehnoloģijas ir saistītas ar informācijas (piemēram, skaņas, attēlu, teksta, skaitļu u. c.) pārraidi, apstrādi un glabāšanu, izmantojot datorus, telekomunikāciju tīklus un citas elektroniskas ierīces.

Lai dators varētu veikt lietotājam nepieciešamās funkcijas, tam ir jābūt apgādātam ar programmu nodrošinājumu (software). Programmas ir tās, kuras liek datora atsevišķajām ierīcēm un sastāvdaļām veikt kādus konkrētus uzdevumus. Tā, piemēram, ievadot vārdus no tastatūras, programmatūra ir atbildīga par to, lai tastatūras taustiņiem atbilstošā rakstzīmes noteiktajā vietā un pareizi tiktu izvadītas uz monitora ekrāna.

Aparatūras (hardware) sastāvā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, iekārtas un to savienojumi (t. sk. dažādas ievadizvades ierīces, rādītājierīces u.c.), kā arī konstruktīvie elementi (piemēram, statnes).

Datoru tipi


Lieldators

Minidators

Personālais dators

Galda dators

Mājas dators

Tīkla dators

Terminālis

Portatīvie datori (laptop, notebook, palmtop. etc.)

Klēpjdators (laptop)

Piezīmjdators (notebook)

Rokas dators (handheld computer)

Plaukstdators

Personālā datora galvenās sastāvdaļas


Sistēmbloks

Mātesplate

Procesors

Atmiņa

Paplašināšanas sloti

Video karte

Skaņas karte

Tīkla karte

Citas paplašinājuma kartes

Cietais disks

Diskešu iekārta

CD-ROM un DVD-ROM iekārtas

Ārējās pieslēgvietas

USB

Barošanas bloks

Ārējās ierīces

Tastatūra

Pele

Modems

Printeris jeb drukas iekārta

Kas ir terminālis?

Terminālis ir ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminālis parasti ir apgādāts ar tastatūru un displeju, kas lietotājam ļauj tieši sadarboties ar datoru.

"Trulais terminālis" ir terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce. Visus trulā termināļa pieprasītās datu apstrādes veic jaudīgs dators. "Trulais" terminālis ļauj informāciju tikai ievadīt no tastatūras un izvadīt uz ekrāna un/vai printera.

Intelektuālais jeb "viedais" terminālis ir terminālis, kas veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotāju un datoru, bet arī datu apstrādes funkcijas.

Kas ir perifērijas ierīce?

Perifērijas ierīce ir jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildus iespējas. Perifērijas ierīces, piemēram, ir pele, tastatūra, monitors, skaļruņi.


http://www.slideshare.net/paulakronberga12/ievadjautjumi


http://webanketa.com/en/myforms/statistic/?form.uid=80772

svētdiena, 2014. gada 25. maijs

Programmatūra

Programmatūra




Programma ir instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras, apstrādājot datus, izpilda dators.
Programmatūra (software) ir datoru programmas, ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami to darbībai.

Datora programmas iedala:

  • sistēmprogrammās, kas vada datora darbu, piemēram, operētājsistēmas;
  • lietojumprogrammās, ko izmanto, lai ar datora palīdzību veiktu noteikta veida uzdevumus. 
Operētājsistēma

Operētājsistēma ir datora neatņemama sastāvdaļa. tā ir programmu komplekts, kas:
  • vada citu programmu izpildi datorā;
  • organizē datu glabāšanu;
  • nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību;
  • nodrošina sadarbību ar lietotāju. 
 Dators izmanto dažās operētājsistēmas, kuru izvēle ir atkarīga no datora tipa un tā, kādā veida darbus ar datoru paredzēts veikt. Operētājsistēmu parasti iegādājas kopā ar datoru. 

Lietotnes

Lietojumprogramma jeb lietotne ir programma, kas paredzēta kādu noteiktu, lietotājam nepieciešamu darbu veikšanai.

Lietotņu piemēri:

  • tekstapstrādes lietotnes;
  • datorizdevniecības programmas;
  • attēlu apstrādes;
  • datu bāzes;
  • prezentāciju lietotnes;
  • multivides lietotnes;
  • tīmekļa pārlūkprogrammas;
  • e-pasta lietotnes.
Datorprogrammas var iegādāties gan veikals, gan lejupielādēt no interneta. Atkarībā no izplatīšanas veida tās iedala vairākās grupās:
  1. komercprogrammatūra;
  2. izplatāmprogrammatūra;
  3. bezmaksas programmatūra;
  4. atvērtā pirmkoda programmatūra. 
Komercprogrammatūra

Komerprogrammatūra ir jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm paredzētajai programmatūrai vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku. Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Microsoft Windows un biroja lietotņu pakotni Microsoft Office. 

Izplatāmprogrammatūra

Izplatāmprogrammatūra (shareware), kura, lai ar to varētu iepazīties, tiek izpildīta bezmaksas, un parasti to var lietot noteiktu laika periodu. Pēc izmēģināšanas laika beigām izplatāmprogrammatūra var pārtraukt darboties. tā no datora var arī tikt automātiski dzēsta. 
Bieži programmu var turpināt pilnvērtīgi izmantot, to par maksu reģistrējot. Parasti pēc reģistrēšanas lietotājs iegūst tiesības saņemt programmas jauninājumus un citas papildus iesējas. Izplatāmprogrammatūra, piemēram, ir atarhivēšanas programmas WinZip un WinRar. 

Bezmaksas programmatūra

Bezmaksas programmatūra (freeware) ir datorprogrammatūras, ko var izmantot bez maksas. Bezmaksas programmatūra, piemēram, ir Adobe Acrobat Reader. Nereti reklāmas nolūkos tiek piedāvātas komercprogrammatūras demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trail) versijas, kas ir lietojamas bez maksas. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. ja lietotājam programmas izmēģinājuma versija patīk, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu. 

Atvērtā pirmkoda programmatūra. 

Atvērtā jeb atklātā pirmkoda (open source) programmatūru parasti var izmantot bez maksas. galvenā atšķirība no bezmaksas programmatūras ir tā, ka šī tipa programmu testi (pirmkods) ir visiem brīvi pieejami un to drīkst mainīt un pielāgot savām vajadzībām. 
Vairākumam no atvērtā pirmkoda programmām pastāv noteikums, ka programmas uzlabošanās un iespēju paplašināšanās var piedalīties ikviens tās lietotājs, protams, nesaņemot par to samaksu. atvērtā pirmkoda programmatūra, piemēram, ir operētājsistēma Linux un biroja programmu pakotne OpenOffice.org.


GUI (Grafiskā lietotāja saskarne)

Lietotāja saskarne jeb interfeiss ir veids, kādā lietotājs var mijiedarboties ar datoru. 
Izšķir divu veidu lietotāja saskarnes:

Lietotāju saskarnes
Rakstzīmju (DOS) Grafiskā (Windows)

Grafiskā lietotāja saskarne (Graphical User Interface - GUI) ir operētājsistēmas papildus daļa, kas satur izvēlnes, programmu logus, ikonas un citus grafiskus elementus. 

Ieguvumi, izmantojot GUI:
  • sarežģītu instrukciju vienkāršošana, izmantojot ikonas un izvēlnes;
  • vieglāk organizēt darbu un pārvaldīt programmas un datnes;
  • visas programmas pēc izskata ir līdzīgas;
  • pāreja no vienas kāda ražotāja programmas uz cita ražotāja līdzīgu programmu ir vienkāršāka;
  • lietojumprogrammas darbojas līdzīgi datorā izmantotajai operētājsistēmai. 


Datu bāze (database) - savstarpēji saistītu internacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas ieguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu. Informācija datu bāzē parasti ir sadalīta ierastos, no kuriem katram var būt viens vai vairāki lauki. 

Datu bāzes pārvaldības sistēma (database management system) - lietojumprogramma, kas organizē datus datu bāzē, nodrošināt to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.

Linki:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Programmat%C5%ABra (Programmatūra)
https://en.wikipedia.org/wiki/Software (Software)
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e1040207.htm (GUI)
http://l1vsk.limbazi.edu.lv/Informatika/p_skola/7_kl/7klase01.pdf (Datorprogrammu veidi)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datub%C4%81ze (Datubāze)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datub%C4%81zu_p%C4%81rvald%C4%ABbas_sist%C4%93ma (Datu bāzu pārvaldības sistēma)

Prezentācija par šo tēmu: https://www.youtube.com/watch?v=8U5z1Vi61b4&feature=youtu.be



Tests: http://webanketa.com/forms/70r3ee1n5wtp4d9m74r6adr/

trešdiena, 2014. gada 21. maijs

IT un sabiedrība

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e107.htm
IT un sabiedrība

Mainīga pasaule Izmaiņas, kuras ieviesuši datori 20. gadsimta otrajā pusē informācijas tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti strauji. No pirmajiem elektroniskajiem skaitļotājiem 40. gados tie ir kļuvuši par nozīmīgu daudzu cilvēku dzīves daļu. Mūsdienās elektronika tiek lietota dažādās sadzīves iekārtās, piemēram, cepeškrāsnīs, veļas mazgājamās mašīnās, šujmašīnās, apkures ierīcēs u. c.

Laba darba vieta

Apraksts Attēls
Ergonomika ir zinātne par cilvēkam drošu un ērtu iekārtu izveidošanu. Tā pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti un pēta, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību. Piemēram, viena no ergonomikas nozarēm ir tādu mēbeļu konstruēšana, kuras novērš muguras sāpju rašanos un muskuļu krampjus.

Datoru nozarē ergonomikai ir svarīga nozīme monitoru un tastatūru konstruēšanā.

  • Krēsls;
  • Ekrāns;
  • Tastatūra;
  • Pele;
  • Dokumentu turētājs (document holder);
  • Apgaismojums;
  • Siltums;
  • Zems mitruma līmenis;
  • Ventilācija;
  • Statiskā elektrība;
  • Trokšņi;
  • Pārtraukumi;
  • Likumdošana.

Veselība un nebīstamība:

  1. Droša datora ierīču lietošana;
  2. Veselības kaitējumi;
  3. Skeleta-muskuļu sistēmas slodze;
  4. spriedzes savainojumi(RSI);
  5. Atkārtotas kustības;
  6. Ķermeņa poza;
  7. Acu sasprindzinājums Informācijas pārslodze;
Veselība
Apraksts Attēls
Pārzināt veselības un nebīstamības pasākumus, strādājot ar datoru, piemēram, nodrošināt spēka kabeļu izolētību, kā arī sprieguma pieslēgumpunktu nepārslogotību. Zināt par izplatītiem sliktu darba apstākļu radītiem veselības traucējumiem, piemēram, par atkārtotu stresu un piepūli, acu sasprindzinājumu, ko izraisa ekrāna žilbums, par datora vai mēbeļu slikta novietojuma radītām problēmām.

Personālā datora galvenās sastāvdaļas