DIgitālie attēlu raksturlielumi

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103070.htm
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=2fd387a5-f399-4241-897e-50b12e441a88&parentType=VirtualSchool&parentId=2598
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kr%C4%81sas_dzi%C4%BCums
DIgitālie attēlu raksturlielumi

Krāsu dziļumu Krāsu dziļumu (color depth) raksturo pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsas vienlaikus var attēlot. Jo lielāks krāsu dziļums, jo plašāks krāsu diapazons un precīzāka krāsu atbilstība oriģinālam. Krāsu dziļums parasti mainās no 8 bitiem (256 krāsas) līdz 48 bitiem (Vienādojuma attēlskrāsu).

Krāsu palete

Apraksts	Attēls
Krāsu palete jeb krāsu karte (colorpalette, color map) ir tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un ko var attēlot monitora ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums. Krāsu paletes izmantošana paātrina nepieciešamo krāsu izvēli un atvieglo krāsu attēlu veidošanu.

---

Digitālā attēla raksturlielumi

Dažas populāras krāsu paletes:

• - RGB - aptuveni 16 miljoni krāsu;
• - CMYK- krāsu palete, kuru izmanto poligrāfijā;
• - melnbalta krāsa (black and white);
• - indeksētās krāsas (indexed colors)

Grafisko izšķirtspēju nosaka attēla veidošanas procesā:

1. - attēla redaktorā, veidojot jaunu attēlu;
2. - fotografēšanas laikā. Fotokamerām parasti norāda pikseļu skaitu visā attēlā, piemēram, 10 miljoni jeb 10 megapikseļi;
3. - iestatot attēla skenēšanas parametrus.

Apraksts	Attēls
pelēkās skalas palete (greyscale) - tiek saglabāta visa krāsaina attēla krasu atšķirību intensitāte, tikai viss tiek attēlots ar pelēkās krāsas palīdzību.

Datora Atmiņa

Atmiņa.

Brīvpiekļuves atmiņa jeb operatīvā atmiņa (angļu: Random Access Memory - RAM) ir datoru atmiņa, kurai centrālais procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Brīvpiekļuves atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izzūd.

 http://youtu.be/JeWaButYQzs     šajā sitē varat apskatīt video, janu gadījumā ievietoais neiet.    

http://segewoldiana.sigulda.lv/sig/atminas_tipi.htm
http://segewoldiana.sigulda.lv/sig/atminas_ierices.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10303.htm

Šajās saitēs varat apskātit informāciju par atmiņu.

 PALDIES PAR UZMAĪBU, KO VELTĪJĀT!!

Ievadjautājumi

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10102.htm

http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6861

Informācijas tehnoloģijas

Informācijas tehnoloģijas ir saistītas ar informācijas (piemēram, skaņas, attēlu, teksta, skaitļu u. c.) pārraidi, apstrādi un glabāšanu, izmantojot datorus, telekomunikāciju tīklus un citas elektroniskas ierīces.

Lai dators varētu veikt lietotājam nepieciešamās funkcijas, tam ir jābūt apgādātam ar programmu nodrošinājumu (software). Programmas ir tās, kuras liek datora atsevišķajām ierīcēm un sastāvdaļām veikt kādus konkrētus uzdevumus. Tā, piemēram, ievadot vārdus no tastatūras, programmatūra ir atbildīga par to, lai tastatūras taustiņiem atbilstošā rakstzīmes noteiktajā vietā un pareizi tiktu izvadītas uz monitora ekrāna.

Aparatūras (hardware) sastāvā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, iekārtas un to savienojumi (t. sk. dažādas ievadizvades ierīces, rādītājierīces u.c.), kā arī konstruktīvie elementi (piemēram, statnes).

Datoru tipi

Lieldators

Minidators

Personālais dators

Galda dators

Mājas dators

Tīkla dators

Terminālis

Portatīvie datori (laptop, notebook, palmtop. etc.)

Klēpjdators (laptop)

Piezīmjdators (notebook)

Rokas dators (handheld computer)

Plaukstdators

Personālā datora galvenās sastāvdaļas

Sistēmbloks

Mātesplate

Procesors

Atmiņa

Paplašināšanas sloti

Video karte

Skaņas karte

Tīkla karte

Citas paplašinājuma kartes

Cietais disks

Diskešu iekārta

CD-ROM un DVD-ROM iekārtas

Ārējās pieslēgvietas

USB

Barošanas bloks

Ārējās ierīces

Tastatūra

Pele

Modems

Printeris jeb drukas iekārta

Kas ir terminālis?

Terminālis ir ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminālis parasti ir apgādāts ar tastatūru un displeju, kas lietotājam ļauj tieši sadarboties ar datoru.

"Trulais terminālis" ir terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce. Visus trulā termināļa pieprasītās datu apstrādes veic jaudīgs dators. "Trulais" terminālis ļauj informāciju tikai ievadīt no tastatūras un izvadīt uz ekrāna un/vai printera.

Intelektuālais jeb "viedais" terminālis ir terminālis, kas veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotāju un datoru, bet arī datu apstrādes funkcijas.

Kas ir perifērijas ierīce?

Perifērijas ierīce ir jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildus iespējas. Perifērijas ierīces, piemēram, ir pele, tastatūra, monitors, skaļruņi.

http://www.slideshare.net/paulakronberga12/ievadjautjumi

http://webanketa.com/en/myforms/statistic/?form.uid=80772

Programmatūra

Programmatūra

Programma ir instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras, apstrādājot datus, izpilda dators.
Programmatūra (software) ir datoru programmas, ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami to darbībai.

Datora programmas iedala:

• sistēmprogrammās, kas vada datora darbu, piemēram, operētājsistēmas;
• lietojumprogrammās, ko izmanto, lai ar datora palīdzību veiktu noteikta veida uzdevumus. 

Operētājsistēma

Operētājsistēma ir datora neatņemama sastāvdaļa. tā ir programmu komplekts, kas:

• vada citu programmu izpildi datorā;
• organizē datu glabāšanu;
• nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību;
• nodrošina sadarbību ar lietotāju. 

 Dators izmanto dažās operētājsistēmas, kuru izvēle ir atkarīga no datora tipa un tā, kādā veida darbus ar datoru paredzēts veikt. Operētājsistēmu parasti iegādājas kopā ar datoru. 

Lietotnes

Lietojumprogramma jeb lietotne ir programma, kas paredzēta kādu noteiktu, lietotājam nepieciešamu darbu veikšanai.

Lietotņu piemēri:

• tekstapstrādes lietotnes;
• datorizdevniecības programmas;
• attēlu apstrādes;
• datu bāzes;
• prezentāciju lietotnes;
• multivides lietotnes;
• tīmekļa pārlūkprogrammas;
• e-pasta lietotnes.

Datorprogrammas var iegādāties gan veikals, gan lejupielādēt no interneta. Atkarībā no izplatīšanas veida tās iedala vairākās grupās:

1. komercprogrammatūra;
2. izplatāmprogrammatūra;
3. bezmaksas programmatūra;
4. atvērtā pirmkoda programmatūra. 

Komercprogrammatūra

Komerprogrammatūra ir jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm paredzētajai programmatūrai vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku. Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Microsoft Windows un biroja lietotņu pakotni Microsoft Office. 

Izplatāmprogrammatūra

Izplatāmprogrammatūra (shareware), kura, lai ar to varētu iepazīties, tiek izpildīta bezmaksas, un parasti to var lietot noteiktu laika periodu. Pēc izmēģināšanas laika beigām izplatāmprogrammatūra var pārtraukt darboties. tā no datora var arī tikt automātiski dzēsta. 

Bieži programmu var turpināt pilnvērtīgi izmantot, to par maksu reģistrējot. Parasti pēc reģistrēšanas lietotājs iegūst tiesības saņemt programmas jauninājumus un citas papildus iesējas. Izplatāmprogrammatūra, piemēram, ir atarhivēšanas programmas WinZip un WinRar. 

Bezmaksas programmatūra

Bezmaksas programmatūra (freeware) ir datorprogrammatūras, ko var izmantot bez maksas. Bezmaksas programmatūra, piemēram, ir Adobe Acrobat Reader. Nereti reklāmas nolūkos tiek piedāvātas komercprogrammatūras demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trail) versijas, kas ir lietojamas bez maksas. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. ja lietotājam programmas izmēģinājuma versija patīk, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu. 

Atvērtā pirmkoda programmatūra. 

Atvērtā jeb atklātā pirmkoda (open source) programmatūru parasti var izmantot bez maksas. galvenā atšķirība no bezmaksas programmatūras ir tā, ka šī tipa programmu testi (pirmkods) ir visiem brīvi pieejami un to drīkst mainīt un pielāgot savām vajadzībām. 

Vairākumam no atvērtā pirmkoda programmām pastāv noteikums, ka programmas uzlabošanās un iespēju paplašināšanās var piedalīties ikviens tās lietotājs, protams, nesaņemot par to samaksu. atvērtā pirmkoda programmatūra, piemēram, ir operētājsistēma Linux un biroja programmu pakotne OpenOffice.org.

GUI (Grafiskā lietotāja saskarne)

Lietotāja saskarne jeb interfeiss ir veids, kādā lietotājs var mijiedarboties ar datoru. 

Izšķir divu veidu lietotāja saskarnes:

Lietotāju saskarnes
Rakstzīmju (DOS)	Grafiskā (Windows)

Grafiskā lietotāja saskarne (Graphical User Interface - GUI) ir operētājsistēmas papildus daļa, kas satur izvēlnes, programmu logus, ikonas un citus grafiskus elementus. 

Ieguvumi, izmantojot GUI:

• sarežģītu instrukciju vienkāršošana, izmantojot ikonas un izvēlnes;
• vieglāk organizēt darbu un pārvaldīt programmas un datnes;
• visas programmas pēc izskata ir līdzīgas;
• pāreja no vienas kāda ražotāja programmas uz cita ražotāja līdzīgu programmu ir vienkāršāka;
• lietojumprogrammas darbojas līdzīgi datorā izmantotajai operētājsistēmai. 

Datu bāze (database) - savstarpēji saistītu internacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas ieguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu. Informācija datu bāzē parasti ir sadalīta ierastos, no kuriem katram var būt viens vai vairāki lauki. 

Datu bāzes pārvaldības sistēma (database management system) - lietojumprogramma, kas organizē datus datu bāzē, nodrošināt to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.

Linki:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Programmat%C5%ABra (Programmatūra)
https://en.wikipedia.org/wiki/Software (Software)
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e1040207.htm (GUI)
http://l1vsk.limbazi.edu.lv/Informatika/p_skola/7_kl/7klase01.pdf (Datorprogrammu veidi)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datub%C4%81ze (Datubāze)
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datub%C4%81zu_p%C4%81rvald%C4%ABbas_sist%C4%93ma (Datu bāzu pārvaldības sistēma)

Prezentācija par šo tēmu: https://www.youtube.com/watch?v=8U5z1Vi61b4&feature=youtu.be

Tests: http://webanketa.com/forms/70r3ee1n5wtp4d9m74r6adr/

IT un sabiedrība

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e107.htm
IT un sabiedrība

Mainīga pasaule Izmaiņas, kuras ieviesuši datori 20. gadsimta otrajā pusē informācijas tehnoloģijas ir attīstījušās ļoti strauji. No pirmajiem elektroniskajiem skaitļotājiem 40. gados tie ir kļuvuši par nozīmīgu daudzu cilvēku dzīves daļu. Mūsdienās elektronika tiek lietota dažādās sadzīves iekārtās, piemēram, cepeškrāsnīs, veļas mazgājamās mašīnās, šujmašīnās, apkures ierīcēs u. c.

Laba darba vieta

Apraksts	Attēls
Ergonomika ir zinātne par cilvēkam drošu un ērtu iekārtu izveidošanu. Tā pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti un pēta, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību. Piemēram, viena no ergonomikas nozarēm ir tādu mēbeļu konstruēšana, kuras novērš muguras sāpju rašanos un muskuļu krampjus.

---

Datoru nozarē ergonomikai ir svarīga nozīme monitoru un tastatūru konstruēšanā.

• Krēsls;
• Ekrāns;
• Tastatūra;
• Pele;
• Dokumentu turētājs (document holder);
• Apgaismojums;
• Siltums;
• Zems mitruma līmenis;
• Ventilācija;
• Statiskā elektrība;
• Trokšņi;
• Pārtraukumi;
• Likumdošana.

Veselība un nebīstamība:

1. Droša datora ierīču lietošana;
2. Veselības kaitējumi;
3. Skeleta-muskuļu sistēmas slodze;
4. spriedzes savainojumi(RSI);
5. Atkārtotas kustības;
6. Ķermeņa poza;
7. Acu sasprindzinājums Informācijas pārslodze;

Veselība

Apraksts	Attēls
Pārzināt veselības un nebīstamības pasākumus, strādājot ar datoru, piemēram, nodrošināt spēka kabeļu izolētību, kā arī sprieguma pieslēgumpunktu nepārslogotību. Zināt par izplatītiem sliktu darba apstākļu radītiem veselības traucējumiem, piemēram, par atkārtotu stresu un piepūli, acu sasprindzinājumu, ko izraisa ekrāna žilbums, par datora vai mēbeļu slikta novietojuma radītām problēmām.

Personālā datora galvenās sastāvdaļas

IT izmantošana ikdienas dzīvē

Datora vīrusi un drošība

Tīkli

Autortiesības un likums

Informācijas tehnoloģija

Aparatūra

Programmatūra

Veselība un drošība, apkārtējā vide.

<iframe src="//LearningApps.org/watch?v=pfwcyx9w201" style="border:0px;width:100%;height:500px" webkitallowfullscreen="true" mozallowfullscreen="true"></iframe>

Ievadierīces,izvadierīces

Informācijas tīkli

http://segewoldiana.sigulda.lv/sig/e_pasta_plusi.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/E-pasts
http://lv.wikipedia.org/wiki/Internets
https://www.youtube.com/watch?v=6kh5bPupMQM

Informācijas Tīkli

Internets Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP). Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver elektronisko pastu, tērzēšanas retranslēšanu, datņu pārraidi, tīmekļa dokumentus, sociālos tīklus utt. Internets dod plašāku iespēju izvēlēties laiku un vietu, no kurienes strādāt, it īpaši, palielinoties ātro brīvpiekļuves tīklu skaitam. Internetam var piekļūt gandrīz no jebkuras vietas dažādos veidos, tai skaitā caur mobilajām interneta ierīcēm. Mobilie telefoni, pārnēsājamās spēļu konsoles un interneta modemi ļauj lietotājiem pieslēgties bezvadu internetam. Neraugoties uz ierobežotā izmēra ekrāniem un citām ierobežotām iespējām, ko piedāvā šādas kabatas izmēra ierīces, tajās var būt pieejams internets.

Elektroniskais pasts

Apraksts	Attēls
E-pasts jeb elektroniskais pasts ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot elektroniskās sakaru sistēmas.

---

E-pasta izmantošanas iespējas

 E-pasta lietošana: 

• ziņojumu izveidošana;
• datņu piesaistīšana ziņojumam;
• e-pasta nosūtīšana;
• e-pasta ziņojumu saņemšana; 
• pasta ziņojumu izdrukāšana;
• adrešu grāmatas lietošana;
• e-pasta pārvaldīšanas paņēmieni.

E-pasta izmantošanas priekšrocības

Apraksts

Attēls

Priekšrocības: ātra ziņojuma nodošana jebkurai personai jebkura valstī pasaulē. E-pasta vēstules nosūtīšana ir gandrīz tūlītēja, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs atrodas blakus telpā vai otrā pasaules malā; lēts un efektīvs komunikāciju veids. Nosūtot parastu vēstuli daudziem cilvēkiem ir jāmaksā noteikta cena par katru nosūtāmo vēstuli. E-vēstules nosūtīšanai vienai vai daudzām personām ir viena un tā pati cena, kas sastāda tikai daļu no parastas vēstules izmaksām; lietotāji var apmainīties arī ar elektroniskiem dokumentiem, sūtīt video un audio informāciju kā arī sadarboties savā starpā; iespēja izmantot adresātu sarakstu; iespēja vienu vēstuli nosūtīt vairākiem adresātiem vienlaicīgi; iespēja izmantot ziņojumu pārvaldības rīkus.

Atmiņa

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10303.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10301.htm
Atmiņas ierīces

Atmiņa Atmiņa ir lielākais datora resurss, jo nosaka datorā vienlaicīgi izpildāmo programmu lielumu un daudzumu, kā arī izmantojamo datu daudzumu. Jebkura izpildāmā programma un apstrādājamie dati atmiņā aizņem noteiktu vietu. Programmas instrukcijas atmiņā tiek ievadītas no diska vai lentas, pēc tam no atmiņas tās nonāk CPU analīzei un izpildei. Instrukcijas vada datu ievadi atmiņā no tastatūras, diska, lentas vai sakaru kanāla. Kad dati ir ievadīti atmiņā, iepriekšējais tās saturs tiek dzēsts. Pēc tam datus var apstrādāt (veikt aprēķinus, salīdzināt, kopēt). Iegūtie rezultāti var tikt nosūtīti uz monitoru, printeri, disku, lentu vai sakaru kanālā. Atmiņa ir līdzīga elektroniskajai tāfelei, kurā katrs laukumiņš atbilst vienam datu vai instrukciju baitam. Katram laukumiņam ir atsevišķa adrese līdzīgi kā pasta indekss un ar katru atmiņas laukumiņu var strādāt neatkarīgi (tiešā pieeja).

Iekšējā atmiņa

Apraksts	Attēls
Iekšējā atmiņa (internal memory) ir atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības. (TTC datubāze)

---

Datora atmiņa

Iekšējā atmiņa:

• RAM;
• Cietais;
• ROM;

Arējā atmiņa:

1. Cietie diski;
2. Disketes;
3. CD-ROM;
4. DVD diski.

Ārējā atmiņa

Apraksts	Attēls
Ārējā atmiņa (external memory) ir atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai. Ārējā krātuvē ierakstītie dati izmantojami tikai pēc to iepriekšējas pārsūtīšanas pamatatmiņā. Pie ārējās krātuves ierīcēm pieder magnētiskā diskatmiņa, magnētiskā lenšatmiņa, u.c. (Datu pārraides un apstrādes sistēmas. 1995)

Attēlu apstrādes pamatjēdzieni

Ikdienā un profesionālajā darbībā ļoti plaši tiek lietots apkārtējās pasaules atspoguļojums grafiskā jeb attēla formā, piemēram, zīmējums, shēma, fotogrāfija, glezna u.tml. Tas izskaidrojams ar to, ka vizuālā informācija ir uzskatāmāka un saprotamāka. Attēlus veido atšķirīga vecuma un profesiju cilvēki, piemēram, bērns zīmē, mākslinieks glezno, inženieris rasē, cilvēki fotografē. Daudzos gadījumos attēlu veidošana var būt sarežģīts un darbietilpīgs process. Datoru lietošana sniedz ļoti plašas iespējas grafisku attēlu veidošanā un apstrādē. Datorizētās attēlu apstrādes pamatprincips izpaužas tādējādi, ka informācija par attēlu tiek saglabāta un apstrādāta binārajā kodā.

---

Datorizētās attēlu apstrādes priekšrocības:

• precīzi veidot zīmējumus, shēmas, ilustrācijas, lietojot daudzveidīgus zīmēšanas rīkus;
• ievadīt attēlus datora atmiņā, lietojot fotoaparātus, skenerus u.c. ierīces;
• uzlabot attēlu kvalitāti, lietojot dažādus filtrus;
• apstrādāt attēlus, piemēram, lai sagatavotos ievietošanai tīmekļa lappusēs;
• izvadīt attēlus dažādos formātos un uz dažādiem informācijas nesējiem.

Datorizētās attēlu apstrādes trūkumi:

1. programmatūra ir sarežģītāka un grūtāk apgūstama nekā ikdienā lietojamās, piemēram, tekstapstrādes vai prezentāciju lietotnes;
2. ir vairākas lietotnes, kas spēj nodrošināt visas ar attēlu apstrādi saistītās funkcijas.

---

Attelu apstrādes pamatjēdzieni. from Marta Rozaļska

Datori ikdienā from Laura Patmalniece

Datori ikdienā

---

Datori ikdienā tiek izmantoti, lai apstrādātu daudz informācijas: − jāveic sarežģīti aprēķini, piemēram, jāaprēķina un jākoriģē kosmosa kuģa lidojuma trajektorija; − jāapstrādā lieli datu apjomi, piemēram, izmeklētājam jānoskaidro persona, kam pieder atrastie pirkstu nospiedumi
jāvada un jākontrolē dažādas ierīces, piemēram: − siltumu un apgaismojuma regulātori telpā; − mājsaimniecības priekšmeti, piemēram, veĜas mazgājamās mašīnas, šujmašīnas, ledusskapji; − sarežăīti procesi, piemēram, elektrostacijas vadība
jāapkopo informāciju, lai varētu prognozēt gala rezultātu, piemēram, savācot datus no meteoroloģiskajām stacijām, veidot laika prognozi
jāstrādā vai jāveic izpēte cilvēkam bīstamos apstākļos, piemēram, radioaktīvā vidē, kosmosā, ģeoloģijā
Datous mūsdienās izmanto ne tikai mācībās, zinātnē un darbā, bet arī sadzīvē.
Bet tomēr sākoties jaunai ērai, cilvēks, bez datora vairs nevar iztikt, tas ir viens no svarīgākajiem darba līdzekļiem.
Šajā darbā tiks apskatītas trīs svarīgas grupas kurās tiek izmantoti datori, izglītība, mājas, ikdiena.
http://l1vsk.limbazi.edu.lv/Informatika/p_skola/7_kl/7klase09.pdf
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e106.htm
http://www.atlants.lv/prezentacija/datora-izmantosana-ikdiena/692445/

---

http://www.parkulturu.lv/kekavas-pagasta-biblioteka

http://www.elejasvsk.lv/datori.htm

Datori mājās:

• Vaļaspriekam;
• mājsaimniecības uzskaitei;
• strādāšanai no mājām.

Datori darbā vai izglītībā:

1. nosaukt dator bāzētu sistēmu tipu piemērus darījumos;
2. industrijā;
3. valsts pārvaldē un izglītībā.

Datori ikdienā:

4. lielveikalos;
5. bibliotēkas;
6. ķirurģija.

Rēķinu apmaksa	Mācību līdzeklis

http://webanketa.com/lv/myforms/statistic/?form.uid=79366

Aparatūra

http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103070.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103060.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datorpele
Aparatūra Ievades ierīces

Datorpele Datorpele ir ierīce kursora pārvietošanai pa datora ekrānu. Tās funkcijas ir atkarīgas no konkrētās programmas, ar kuru strādā lietotājs. Lielākajā daļā programmu peles pārvietošana izraisa noteiktas formas veidojuma (kursora) - pārvietošanos pa ekrānu. Kursora izskats var būt atkarīgs no programmas statusa (piemēram, ja programma ir aizņemta, tad ir redzams smilšu pulkstenītis) vai atrašanās vietas programmas logā (kursora izskata izmaiņa, uzbraucot virsū hipersaitei). Normālos apstākļos grafiskajā vidē kursors ir bultiņa ar aso galu uz augšu un pa kreisi.

Tastatūra

Apraksts	Attēls
Datora klaviatūra jeb datora tastatūra ir datora ievades iekārtā. Standarta datora klaviatūrai ir 101 vai 102 taustiņi. Mūsdienu datora klaviatūrai (ierasti QWERTY tipa) ir vairāk kā simt taustiņu, turklāt taustiņu nozīme nav pastāvīga.

---

Datora ierīces

Ievadierīces:

• Tastatūra;
• Datorpele;
• Skeneris;
• Videokameras;
• Ciparkameras;
• Gaismas zīmulis;
• Grafiskā planšete.

Izvadierīces:

1. Austiņas;
2. Tumbas;
3. Printeris;
4. Ploteri;
5. Printeris;
6. Monitors.

Apraksts	Attēls
Monitors (ekrāns) ir elektroniska ierīce, kas vizuāli attēlo datorā apstrādāto informāciju. Monitors ir viena no svarīgākajām informācijas attēlošanas iekārtām. Tā ir ierīce, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju.

Vingrojumi informātikas stundā