trešdiena, 2014. gada 21. maijs
pirmdiena, 2014. gada 19. maijs
Informācijas tīkli
http://lv.wikipedia.org/wiki/E-pasts
http://lv.wikipedia.org/wiki/Internets
https://www.youtube.com/watch?v=6kh5bPupMQM
Informācijas Tīkli
Internets Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP). Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver elektronisko pastu, tērzēšanas retranslēšanu, datņu pārraidi, tīmekļa dokumentus, sociālos tīklus utt. Internets dod plašāku iespēju izvēlēties laiku un vietu, no kurienes strādāt, it īpaši, palielinoties ātro brīvpiekļuves tīklu skaitam. Internetam var piekļūt gandrīz no jebkuras vietas dažādos veidos, tai skaitā caur mobilajām interneta ierīcēm. Mobilie telefoni, pārnēsājamās spēļu konsoles un interneta modemi ļauj lietotājiem pieslēgties bezvadu internetam. Neraugoties uz ierobežotā izmēra ekrāniem un citām ierobežotām iespējām, ko piedāvā šādas kabatas izmēra ierīces, tajās var būt pieejams internets.
Elektroniskais pasts
Apraksts | Attēls |
---|---|
E-pasts jeb elektroniskais pasts ir ziņojumu sastādīšanas, nosūtīšanas un saņemšanas metode, izmantojot elektroniskās sakaru sistēmas. |
E-pasta izmantošanas iespējas
E-pasta lietošana:
- ziņojumu izveidošana;
- datņu piesaistīšana ziņojumam;
- e-pasta nosūtīšana;
- e-pasta ziņojumu saņemšana;
- pasta ziņojumu izdrukāšana;
- adrešu grāmatas lietošana;
- e-pasta pārvaldīšanas paņēmieni.
E-pasta izmantošanas priekšrocības
Apraksts | Attēls |
---|---|
|
Atmiņa
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10303.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10301.htm
Atmiņas ierīces
Iekšējā atmiņa
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e10301.htm
Atmiņas ierīces
Atmiņa Atmiņa ir lielākais datora resurss, jo nosaka datorā vienlaicīgi izpildāmo programmu lielumu un daudzumu, kā arī izmantojamo datu daudzumu. Jebkura izpildāmā programma un apstrādājamie dati atmiņā aizņem noteiktu vietu. Programmas instrukcijas atmiņā tiek ievadītas no diska vai lentas, pēc tam no atmiņas tās nonāk CPU analīzei un izpildei. Instrukcijas vada datu ievadi atmiņā no tastatūras, diska, lentas vai sakaru kanāla. Kad dati ir ievadīti atmiņā, iepriekšējais tās saturs tiek dzēsts. Pēc tam datus var apstrādāt (veikt aprēķinus, salīdzināt, kopēt). Iegūtie rezultāti var tikt nosūtīti uz monitoru, printeri, disku, lentu vai sakaru kanālā. Atmiņa ir līdzīga elektroniskajai tāfelei, kurā katrs laukumiņš atbilst vienam datu vai instrukciju baitam. Katram laukumiņam ir atsevišķa adrese līdzīgi kā pasta indekss un ar katru atmiņas laukumiņu var strādāt neatkarīgi (tiešā pieeja).
Iekšējā atmiņa
Apraksts | Attēls |
---|---|
Iekšējā atmiņa (internal memory) ir atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības. (TTC datubāze) | ![]() |
Datora atmiņa
Iekšējā atmiņa:
- RAM;
- Cietais;
- ROM;
Arējā atmiņa:
- Cietie diski;
- Disketes;
- CD-ROM;
- DVD diski.
ceturtdiena, 2014. gada 15. maijs
Attēlu apstrādes pamatjēdzieni.
Attēlu apstrādes pamatjēdzieni
Ikdienā un profesionālajā darbībā ļoti plaši tiek lietots apkārtējās pasaules atspoguļojums grafiskā jeb attēla formā, piemēram, zīmējums, shēma, fotogrāfija, glezna u.tml. Tas izskaidrojams ar to, ka vizuālā informācija ir uzskatāmāka un saprotamāka. Attēlus veido atšķirīga vecuma un profesiju cilvēki, piemēram, bērns zīmē, mākslinieks glezno, inženieris rasē, cilvēki fotografē. Daudzos gadījumos attēlu veidošana var būt sarežģīts un darbietilpīgs process. Datoru lietošana sniedz ļoti plašas iespējas grafisku attēlu veidošanā un apstrādē. Datorizētās attēlu apstrādes pamatprincips izpaužas tādējādi, ka informācija par attēlu tiek saglabāta un apstrādāta binārajā kodā.Datorizētās attēlu apstrādes priekšrocības:
- precīzi veidot zīmējumus, shēmas, ilustrācijas, lietojot daudzveidīgus zīmēšanas rīkus;
- ievadīt attēlus datora atmiņā, lietojot fotoaparātus, skenerus u.c. ierīces;
- uzlabot attēlu kvalitāti, lietojot dažādus filtrus;
- apstrādāt attēlus, piemēram, lai sagatavotos ievietošanai tīmekļa lappusēs;
- izvadīt attēlus dažādos formātos un uz dažādiem informācijas nesējiem.
Datorizētās attēlu apstrādes trūkumi:
- programmatūra ir sarežģītāka un grūtāk apgūstama nekā ikdienā lietojamās, piemēram, tekstapstrādes vai prezentāciju lietotnes;
- ir vairākas lietotnes, kas spēj nodrošināt visas ar attēlu apstrādi saistītās funkcijas.
trešdiena, 2014. gada 14. maijs
Datori ikdienā
Datori ikdienā
Datori ikdienā tiek izmantoti, lai apstrādātu daudz informācijas: − jāveic sarežģīti aprēķini, piemēram, jāaprēķina un jākoriģē kosmosa kuģa lidojuma trajektorija; − jāapstrādā lieli datu apjomi, piemēram, izmeklētājam jānoskaidro persona, kam pieder atrastie pirkstu nospiedumi
jāvada un jākontrolē dažādas ierīces, piemēram: − siltumu un apgaismojuma regulātori telpā; − mājsaimniecības priekšmeti, piemēram, veĜas mazgājamās mašīnas, šujmašīnas, ledusskapji; − sarežăīti procesi, piemēram, elektrostacijas vadība
jāapkopo informāciju, lai varētu prognozēt gala rezultātu, piemēram, savācot datus no meteoroloģiskajām stacijām, veidot laika prognozi
jāstrādā vai jāveic izpēte cilvēkam bīstamos apstākļos, piemēram, radioaktīvā vidē, kosmosā, ģeoloģijā
Datous mūsdienās izmanto ne tikai mācībās, zinātnē un darbā, bet arī sadzīvē.
Bet tomēr sākoties jaunai ērai, cilvēks, bez datora vairs nevar iztikt, tas ir viens no svarīgākajiem darba līdzekļiem.
Šajā darbā tiks apskatītas trīs svarīgas grupas kurās tiek izmantoti datori, izglītība, mājas, ikdiena.
http://l1vsk.limbazi.edu.lv/Informatika/p_skola/7_kl/7klase09.pdf
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e106.htm
http://www.atlants.lv/prezentacija/datora-izmantosana-ikdiena/692445/
http://www.elejasvsk.lv/datori.htm
Datori mājās:
- Vaļaspriekam;
- mājsaimniecības uzskaitei;
- strādāšanai no mājām.
Datori darbā vai izglītībā:
- nosaukt dator bāzētu sistēmu tipu piemērus darījumos;
- industrijā;
- valsts pārvaldē un izglītībā.
- lielveikalos;
- bibliotēkas;
- ķirurģija.
Datori ikdienā:
Rēķinu apmaksa | Mācību līdzeklis |
pirmdiena, 2014. gada 12. maijs
Aparatūra
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103070.htm
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103060.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datorpele
Aparatūra Ievades ierīces
Tastatūra
http://www1.linux.edu.lv/mspamati/1.gramata/10103060.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Datorpele
Aparatūra Ievades ierīces
Datorpele Datorpele ir ierīce kursora pārvietošanai pa datora ekrānu. Tās funkcijas ir atkarīgas no konkrētās programmas, ar kuru strādā lietotājs. Lielākajā daļā programmu peles pārvietošana izraisa noteiktas formas veidojuma (kursora) - pārvietošanos pa ekrānu. Kursora izskats var būt atkarīgs no programmas statusa (piemēram, ja programma ir aizņemta, tad ir redzams smilšu pulkstenītis) vai atrašanās vietas programmas logā (kursora izskata izmaiņa, uzbraucot virsū hipersaitei). Normālos apstākļos grafiskajā vidē kursors ir bultiņa ar aso galu uz augšu un pa kreisi.
Tastatūra
Apraksts | Attēls |
---|---|
Datora klaviatūra jeb datora tastatūra ir datora ievades iekārtā. Standarta datora klaviatūrai ir 101 vai 102 taustiņi. Mūsdienu datora klaviatūrai (ierasti QWERTY tipa) ir vairāk kā simt taustiņu, turklāt taustiņu nozīme nav pastāvīga. |
|
Datora ierīces
Ievadierīces:
- Tastatūra;
- Datorpele;
- Skeneris;
- Videokameras;
- Ciparkameras;
- Gaismas zīmulis;
- Grafiskā planšete.
Izvadierīces:
- Austiņas;
- Tumbas;
- Printeris;
- Ploteri;
- Printeris;
- Monitors.
trešdiena, 2014. gada 7. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)